Jūs varētu domāt, ka man beigušies visi Daiņjoki.NOP!
Patiesībā reizi gadā mēs mēdzam satikties pilnmēness naktī zem 100 gadīga ozola zariem...Mēs esam tērpušies melnos talāros un izgreznojušies ar aitu iekšām...Un mēs domājam jaunus jokus par Daini.
Da nē.Patiesībā ar Daini es neesmu runājis, kopš izlaiduma un neilgi pēc tā viņš mani izmeta arī no saviem draudziņiem.Hujzin, ko es atkal pateicu, bet varu būt droš, ka tas bija, kas labs - ja reiz atdraugoja.
Tā jau viss būtu turpinājies mierīgi, ja vien Roberts nepievērstu manu uzmanību kādai bildei.

Tā kā sapratu, ka, ja izteikšu komentāru pie šī attēla, tad bilde ar komentāriem pazudīs es jau laicīgi nodrošinājos...

BILDE! [cilvēkiem ar vājiem nerviem neskatīties]

Bet, ko tad es atkal pateicu?Ko nesmieklīgu un aizskarošu atkal izdomāju?Ļaunu?Varbūt...Varbūt...Bet loloju gan...



Un rekur vel viena bilde, kuru atradu.


LOLOLOL Daiņhipsters.