Trūkst mūsu siržu...žēl...
Dažiem jau ir zināms, ka man psiholoģija nepatīk kā tāda...Teiksim vienkārši- es to uzskatu par sieviešu izstrādātu sūdu, lai cilvēkus iedalītu smukās grupiņās...Un paši psihologi ir vienkārši veci pidari smirdīgos džemperos, kuri priecājas par to, ka var saskatīt cilvēkos savas iedomātās grupiņas.Cilvēkam pašam jātiek ar sevi galā, nevis sūdpsiholōģijai jāmēģina izskaidrot bērnības traumas.Bet ne par to šoreiz stāsts- piekāst!

Tad nu...Stāsts par to, ka man sāk nepatikt iet uz psiholōģijas lekcijām, jo tās vienmēr beidzās ar to, ka saprotu, ka esmu garīgi pists.Pagājušajā nedēļā konstatēju, ka no sešiem emocionālā bada stāvokļiem man bija 4-5...
Šonedēļ sapratu, ka iedalās cilvēkos, kas nepakļaujas visiem ietekmēšanas veidiem...Nu tobiš...Normāli ir seši cilvēku tipi, kuri nepakļaujas...No šešiem es sevi mierīgi varu ieskaitīt piecos...
Egoistiskajās personībās...Patiesībā vienīgais iemesls, kāpēc es pildu sev uzdotos uzdevumus ir tādēļ lai MANI liktu mierā.
Sociāli nekontaktējošajosšajosšajos cilvēkos...vienpatis bļe...
Personās ar spilgti izteiktu agresiju un tieksmi dominēt...Tieksme dominēt, gan nedaudz mazāk.
Cilvēkos, kuri izjūt naidu pret savas mikrobides locekļiem...Puse kursa varētu nosprāgt, nepietrūktu...
Un mans mīļākais- kriminālajos psihopātos [šo izdzirdot puskurs uz mani paskatījās]...
Vienīgā grupa, kurai es nepiederu ir cilvēkiem ar ierobežotu fantāziju...Ar fantāziju man viss awsum.
Tā kā redz mīlīši...Psiholoģija ir huiņa...