Aizdomājos par lietām, kas man skolā nepatīk...
1) i un ni, jo no viņiem tik un tā nav nekāda jēga.sīkākajās klasēs vel bija kāda jēga...tipa sakrāj piecus i un dabū 8.fap fap fap...tagad tas ir mēh.
2) man nav nekādu iebildumu pret dzeju.šad tad var atļauties viņu pabaudīt.bet man dzejas analīze liekas pilnīgi bezjēdzīga...nē nu labi.atrodi motīvu, liriskā "es" nostāju u.t.t. Bet tas viss tik un tā būs nepareizi.kādēļ?jo tev konkrētajā darbā ir jāsaskata tas, ko redz skolotāja.ar to man dzeja liekas tik pievilcīga...ka zemtekstos, simbolos un tēlainās izteiksmes līdzekļos cilvēks vienmēr var saskatīt, kaut ko tuvu sev.vai tieši pretēji- nesaskatīt neko.bet tā nav tāda lieta, ko varētu tā noteikti ierobežot šaurā līnijā attaisnojoties ar- autors ar to un to teikumu ir gribējis pateikt to un to.ko dirs par to, ka zini, ko autors grib pateikt?!ņihuja...
ja Sokrāts vēlējās panākt cilvēku mācīšanos pašiem domājot un secinot, tad tagad ir situācija, ka mums jāmācās kā domā viens noteikts indivīds [skolotājs].Nē...viss jau normāli.man vienkārši nepatīk mākslas ierobežošana kādos rāmjos, jo tad tā kļūst bezjēdzīga...
3) skolotājas ir kļuvušas tik politkorektas, ka dauņiem nesaka, ka viņi ir dauņi [dies' pasarg, ja dauņi uzzinātu, ka viņi ir dauņi]...savukārt, ja arī kādu nosauc par dauni vai idiņu seko sašutums...
4) vienreiz pirms skolas beigšanas jau varētu atlikt visu savu pofigismu malā un izdarīt, ko tev liek, klases labā...sēdēšana un dirsas un gaidīšana, kad kāds cits to izdarīs ir vienkārši bērnišķīgi.visi tā kā pieauguši cilvēki, bet vēlarvien, ko mēģina pie savām tiesībiņām pieķerties, nevis rīkoties kā pieaugušam cilvēkam pieklājas...thou uz manu klasi šo tā pat nevarētu attiecināt, jo mēs visi, nah, esam rītardu bars.
5) tas, ka no e-klases nāk tikai sliktās atzīmes...yeah...mana klases audzinātāja ir sadiste.bet par to jau poh.......

Ai labi.turpiniet izklaidēties cibulīši.nepievērsiet uzmanību õpja spriedelējumiem [lasīt- gudrai diršanai].