kopš es vairs atkārtoti nedzīvoju pie vecākiem, tas ir, kopš janvāra sākuma, esmu novērojusi divas nozīmīgas lietas. pirmkārt, iedzīvoties jaunajā vietā ir bijis daudz vieglāk nekā jebkurā citā pārcelšanās reizē, bet tas drošvien tāpēc, ka ievācāmies gatavā, normālā dzīvoklī, nevis koju istabā, kur viss ir sterils un neitrāls. un otrkārt, izrādās, man šeit ļoti patīk. šeit ir tā māju sajūta, šeit ir visa mana iedzīve (izņemot drēbes, protams, bet nu visi krāmi, atmiņas, visādas lietas, ko esmu savākusi: vēstures olimpiādes medaļa, putina matrjoška, visādas grāmatas, diski, filmas, viss, ko es kādreiz esmu kaut kur savākusi, ieskaitot plastmasa glāzītes no kāda randiņa, mazas vīna pudelītes, mīkstās mantiņas, visādi mazi nieki). šī ir vieta, kur es varu atbraukt pastrādāt, padzīvoties, vienkārši būt.