jau sen man daudz vairāk par pašām ballītēm patīk uzpošanās daļa. tā nu vakar uz skolas ballīti gāju tikai tāpēc, lai būtu iemesls ļaut klērai mani ļoti uzpost un padarīt skaistu, un visu vakaru sēdēju uz ādas dīvāniem, smēķēju un runājos ar mazu puisīti, kurš rakstīja manu vārdu uz aizsvīdušā loga.

bet, ja tā padomā, tos visus pūliņus vajadzēja pietaupīt šimvakaram, kad būs vakariņas ar diviem bijušajiem baletdejotājiem, no kuriem viens ir mans labs draugs, pazīstams kā smukkaimiņš, un otrs ir viņa labākais draugs, kurš bija baletdejotājs Maskavas Lielajā teātrī. plānoju šovakar justies tizla, resna un neglīta, bet vismaz smieklīga.