man patīk mans darbs, ir forši sestdienās pēc darba ar biedriem iedzert alu, man patīk tas, ka šis ir pirmais darbs amst., kurā visi ir tādi mazliet kā es - tādos kofīšopos parasti, liekas, strādā iebraucēji, aizbraucēji un tādi kā klaidonīši. man patīk mana skola un vispār mana dzīve šobrīd, man patīk tas, ka mamma būs ciemos nākamnedēļ un ka aiz. mīļ. lasa priekšā hariju poteru, līdz iemiegu. man patīk tas, ka pamazām cilvēki sāk braukt ciemos, un man ļoti patīk tas, ka paliek vieglāk ļaut citiem darīt lietas manā vietā.

nepatīkami toties ir tas, ka laiks ir saspiedies un vispār pazudis, mana rutīna mani mazliet dzen izmisumā. ieelpa izelpa, es vislaik domāju par to, cik daudz vēl šodien jāizdara pirms darba, bet šādas domas nemotivē, tās, gluži otrādi, liek sastingt un palikt gultā.
bet vispār manas pēdējās dienas bija ļoti, ļoti jocīgas. vēlāk mēģināšu pierakstīt un saprast, labi jocīgas vai slikti jocīgas, bet tagad laiks brokastīm gultā un zvanam no aizj. mīļ. mazie iknedēļas rituāli.