kamēr es biju dažas nedēļas prom, mamma manā istabā salika ļoti daudz puķupodu.
mums ir pilna māja un mazliet vesa andersona noskaņa. viss ir pārspīlēti dramatiski, es otrajā stāvā piesakos darbiem un domāju par to, ka brīdis, kad saproti, ka vecāku mājās ir labi, bet pašai sava vieta ir daudz tuvāka, nu, tas ir smeldzīgs brīdis.

man kaklā vislaik ir vai nu mana kaklarota ar kinokameru vai arī mans globusiņš. tāds personīgs atgādinājums, ka, ja es gribu izdarīt visu, ko esmu izdomājusi turpmākajiem septiņiem, astoņiem mēnešiem, ir jāstrādā ļoti, ļoti daudz.