dienas paiet milzīgos nogurumos un reibumā, jo vienmēr ir vīns ledusskapī. man puse ķermeņa ir zilumos, draugi atgriežas un brauc prom, tāpēc visu laiku tāda last days of something sajūta. maz guļu, daudz ciemojos, un katru vakaru, kad atnāku mājās no darba, uzvelku kleitu. liekas, tas, kas man visvairāk traucē, ir fakts, ka es nevaru vilkt svārkus uz darbu.
bet vispār ir forši. vakar bija tāds nenormāli skaists brīdis, kad rietēja saule, tur ir tāda pļava un apkārt pat tāds kā mežiņš, un tā pat vēl ir amsterdama!, un tur tajā dzīvniekviesnīcas teritorijā ir tāds kā kanāls, un es vedu vienu milzīgu suni pastaigā. man tik ārkārtīgi patīk milzīgi suņi, man patīk tā sajūta, kad es staigāju ar milzīgu suni, tad, kad es dabūšu to savu labākāoriģinālāscenārijaoskaru un kādus miljonus, man būs liela māja un milzīgi suņi.

bet vispār neklausieties manī, es joprojām esmu šausmīgi nogurusi. vakar uzbungāju savu kaimiņu augšā ap pusvieniem un teicu, ka jādzer vīns, apmēram tādas ir manas dienas. it kā tikai dažas dienas atpakaļ amst., bet rīga jau liekas kā tāds aizkavējies sapnis.