pēdējās dienās es esmu neaptverami dusmīga. un galvenais dusmu iemesls ir dažādu tautību un vecumu džeki. piemēram, tagad pie mums paliek divi arjas draugi, kuri vienkārši kādu pusotru nedēļu atpakaļ paziņoja viņai, ka brauks ciemos, bet arja šajos datumos pati ir izbraukusi, tāpēc es esmu mājā ar diviem kaitinošiem itāļiem. kaitinoši tāpēc, ka viņiem ir diezgan vienalga par to, ka man ir jāmācās, un vienīgais veids, kā es viņus varu izmest no savas istabas, ir uzvelkot pidžamu, ielienot gultā ar datoru un paziņojot, ka man ir jāmācās. ja es to nedaru, viņi vienkārši šeit ir. un mūsu vannasistaba nekad nav bijusi tik nekārtīga kā tagad, nu nopietni, es nezinu, ko viņi tur dara, bet viss pludo un ir netīrs. (un visticamāk, es nemaz negribu zināt)

es tikai jau kārtējo reizi nevaru saprast, vai tas, ka man tik ļoti besī apkārtējie cilvēki, nu, vai tā ir mana problēma vai tomēr tie paši cilvēki ir lohi. (bet nopietni, es nesaprotu, nu KĀ var ēst tik skaļi.)