mani besī larss fon trīrs, īpašu sajūsmu nejūtu arī par nacismu, bet visvairāk mani besī vēstures stigmas. daudz ir runāts par Vāciju un WWII ar simonu, vācu puiku, kurš dzīvo tieši man pretī, un viņš teica, ka tas viss ir šādi iegrozījies tikai tāpēc, ka Vācija ir, liekas, vienīgais piemērs vēsturē, kad viena valsts teju tik vienpersoniski ir uzņēmusies vainu par kādu lielu pasaules katastrofu, un tāpēc, protams, visi to joprojām izmanto. un tad, kad beidzot kāds saņemas tostarp skaļi paziņot, ka Izraēla ir a pain in the ass, nu, tad vairs nav labi. tāda baigā liekulība - nav jau larss arī diez ko maigs savās filmās, bet uz to visi piever acis, sak, tā tak māksla, tur jau var visu ko, gan jau viņš nemaz tā nedomā. un tad, kad izrādās, ka vispār nē, viņš arī publiski var atzīt to, ka nedomā pareizajās kategorijās, tad viņu nobano. so much for democracy, huh.

nu labi, te nu skan mans aizvainotais latvieša gars, bet varu derēt, ka ja tas pats larss būtu izteicies līdzīgi par Staļinu un komunismu, nu tad tak viņu nebanotu, bet pateiktu kaut ko tādu kā how interesting.