aņa delovejevna (
deloveja_kundze
) rakstīja,
@
2010
-
12
-
27
14:14:00
Poga
Kā ķirsis, kurš galotnē sargā
Pēdējo pārpalikušo ogu,
Tā es sargāju sadilušajā kreklā
Vienu vienīgo pogu.
Kad vairs nav ne suvenīru, ne cerību
Un kad nasta kļūst aplam grūta,
Es azotē paknibinos gar pogu,
Kuŗa ir tevis šūta.
Par spīti gadiem un badiem,
Par spīti sniegam un miegiem,
Tu mani piediegusi caurumainajai dzīvei
Ar mīlestības un mūžības diegiem.
Nakts dienu pieveikusi.
Es raugos
Vienā vienīgā gaišā logā.
Tas nav logs.
Mūžs mans uz krūtīm deg
Tevis iešūtā pogā.
(K. Skujenieks)
(
Lasīt komentārus
)
Nopūsties:
No:
( )
Anonīms
- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Sviesta Ciba user
Lietotājvārds:
Parole:
Iežurnalēties ar'?
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
Neformatēt automātiski:
Ziņa:
Neesi iežurnalējies.
Iežurnalēties?
Navigate:
Sveiks, Cibiņ!
Login
Bīdīt tekstus
Izveidot jaunu dienasgrāmatu
Latest posts
Meklēšana
Random!
Katalogs
Pēc Interesēm
Advanced
Pirmā palīdzība
Aizmirsu paroli!
Lapas karte
Browse Options
Contact Info
Ask a Question
FAQ
Info par Cibu...
Statistics
Download
General Info
Lietošanas noteikumi
Informācijas privātums
Juridiskā informācija
Lapas karte
Browse Options