godīgi sakot, nākamo pusotru nedēļu pārciešamu padarīs tikai mājāsbraukšana. viena liela eseja jānodod rīt, t.i., šodien, tā vismaz ir pabeigta, tikai vēl piectūkstošreizes jālabo un jāpadara lasāmāka. tad ceturtdien jau nākamai esejai jābūt gatavai, šoreiz par kādu žurnālistisku tēmu, bet es, protams, plānoju krāpties un tā nejauši aizslīdēt doķenu virzienā, un tad vēl arī jāprezentē sava vampīreseja ceturtdien, un man tak riebjas prezentēt, it īpaši 9os no rīta. un tad vēl loģika, par kuras nokārtošanu joprojām neesmu droša, un pēdējā eseja iekš text&artefact jeb sex&artefucked, kā kaut kad nesen nejauši pārteicāmies. vienvārdsakot, semestra beigas. lol. no otras puses, man laikam patīk labāk rakstīt esejas, nevis eksāmenus, jo esejas vismaz pēc tam var smuki salikt mapītē un pēc pieciem gadiem pārlūkot un redzēt savu lēnīgo akadēmisko progresu. bet līdz tam vēl ir jānodzīvo, un tās milzīgās esejas par (lielākoties) garlaicīgām tēmām ir.. nu, garlaicīgas. labi, ka ir biedri apkārt, kuri nez kādā veidā māk plānot savu laiku, līdz ar to spēj visu pabeigt pirms manis un vēl atlicināt laiku manu darbu pārskatīšanai.

bet vispār.. uz tikšanos pēc pusotras nedēļas, ja es līdz tam izturēšu. haha. nu labi, nav jau smieklīgi.