turpinu vākt iespaidus par latvietību un Latviju kā tādu. vienreiz text&artefact lekcijā kaut ko lasīju internetos latviski, blakus meitene nevarēja atraut acis no ekrāna, viņai latviešu valoda likās funky. un vispār man liekas, ka tieši tas funky ir tas, kā latviešiem vajadzētu sevi pārstāvēt. mums nav nekāda baigi grandiozā vēsture (tādā ziņā, ka latvieši nav nekādi iekarotāji) un mēs absolūti neesam bagāta valsts, bet tai pašā laikā ir tik daudz lietas un idejas, kas ir pilnīgi atšķirīgas, un ar to mums sevi arī vajadzētu prezentēt. teiksim, tas pats mistiskais Praktiskais latvietis, kurš no vecas mašīnas var uztaisīt ledusskapi un ko tik vēl ne - superīgs tēls, kas ir gan a)praktisks un attapīgs (patīkama pieeja izlepušo bagāto eiropiešu vidū, i mean, mani kursabiedri savus mitekļus iekārtoja par ~1000 eiro, man aizgāja ne vairāk kā 250 eiro par mēbelēm), b)smieklīgs, jo mazliet atgādina Makgaiveru, un tāds jautrs c)videi draudzīgs. godīgi sakot, Eiropa ir garlaicīgi vienveidīga, atšķirības lielākoties ir tikai valodā, bet visur tik un tā lielākoties var izbraukt ar angļu valodu, un Latvijai vajadzētu beidzot sākt lepoties ar savām dīvainībām, kaut vai par to veco joku, ka kur divi latvieši, tur trīs partijas, nevis mēģināt pielāgoties pārējiem. mēs neesam garlaicīga masa, kāpēc gan mums par tādu kādā brīdī būtu jākļūst. īgnie tramvaji var būt funky, Šlesers ar saviem buldozeriem var būt funky (ja vien viņš nenokļūs pie varas, die's pas'), tie paši Jāņi ar lekšanu pār ugunskuriem var būt funky (cik noprotu, lielākoties citās valstīs tā nedara. šodien igauņu/somu meitene stāstīja, ka Somijā lielākoties Jāņu ugunskuri ir tik augsti, ka pārlekt nav iespējams), un ballītes pilnīgi pamestās pludmalēs var būt funky.
tik ļoti, ļoti žēl, ka vispārējais iespaids par LV joprojām ir tikai kā par atpalikušu un nabadzīgu zemi, mums taču ir arī tik daudz kas cits, ko piedāvāt. kaut vai, piemēram, zāļu tējiņas saaukstēšanās gadījumiem - joprojām neesmu atradusi, kur kaut ko tādu pārdod šeit. bēdīgi.