man ir tāda paranoja. iedomājies, tu aizmiedz uz vairākām diennaktīm telpā, kur nav pulksteņu. tu pamosties, tev nav nekādas sajēgas par laiku. tu izej ārā un samulsti vēl vairāk - ir ne tikai neiespējami noteikt laiku, jo ir tumšs, bet ir arī neiespējami noteikt gadalaiku. kopš noņēma Stockmann rotājumus, vispār vāks.

un vispār. vakar lasīju Hulio Kortasāra stāstus, tur bija viens, liekas, ''Lauras Ennikes dienasgrāmata'', kurš man šausmīgi atgādināja tevi. nu tas rakstības stils un saturs.