reiz, kad es sūdzējos par saviem miežagraudiem, kuri parādījās kādu gadu no vietas ik pēc pusotra mēneša, man kāds norādīja, ka varbūt tas ir tā zīmīgi, jo es acīmredzot kaut ko lielu un varenu nevaru pamanīt savā dzīvē. tāds kā mājiens ar mietu no Lielā Randoma. tagad miežagraudi ir pazuduši, toties gandrīz divas dienas pirms aizbraukšanas man ir baigi sapušumotas kājas. mistiska tulzna pa visu labās kājas papēdi, no kuras nav iespējams tikt vaļā, un jauno kurpīšu (ir arī apavi, kuri nesašķaida kājas lupatās?) noberzti pirksti, un galu galā paiet var ar grūtībām. iespējams, es lietām pievēršu pārāk lielu uzmanību, bet šis jau šķiet tā zīmīgi.