pēdējos divos Ir bija raksti par augstāko izglītību Latvijā. to vienu līdz galam neizlasīju, bet otrs likās tāds patukšs - nu tas jau ir sen skaidrs, ka tā augstākā izglītība ir tāda patukša šeit un neko daudz nenozīmē, visiem vajag tavu papīru, nevis zināšanas. pirmkārt, manuprāt, cilvēki Latvijā studē absolūti nepareizu iemeslu dēļ. augstākā izglītība, manuprāt, nav gluži nekas pašsaprotams, bet gan ekstra, līdz ar to liekas pamuļķīgi tas, ka visi pēc vidusskolas pa taisno ieripo augstskolās tikai tāpēc, ka tā dara visi pārējie. cilvēki studē mammas, papīra un pieraduma pēc, un tikai reti kurais mācās 1)to, kas pašam interesē un liekas svarīgs, 2)ar kaut kādu jēgu, tb nākotnes vai sevis paša labā. stipendijas un prioritātes ir cits jautājums, bet budžeta vietas gan ir kaut kas mazliet nepareizs. ideālā pasaulē, manuprāt, augstākajai izglītībai būtu jābūt vai nu visiem par maksu vai visiem par brīvu, nevis tā pa pusei. tādā ziņā man ļoti patīk, kā man būs amst., tb - visiem ir jāmaksā tie daži tūkstoši eiro gadā, ko es vispār atbalstu, jo, kā jau minēju iepriekš, augstākā izglītība nav nekāda pamatskola, tai būtu jābūt tevis paša brīvai izvēlei, vai vēlies sevi attīstīt tālāk akadēmiskā līmenī vai nē, nevis pašsaprotamam solim. un es saprotu, ka tas ir manis pašas interesēs kļūt gudrākai, valstij tur nebūtu jābūt nekādai darīšanai. turklāt budžeta vietas rada baigo spriedzi, kas savukārt neļauj tik ļoti koncentrēties pašām mācībām, bet gan liek izmantot visādus kreisos līdzekļus. man liekas nepieņemama špikošana augstskolā, it sevišķi kaut kādās humanitārajās zinātnēs, nu c'moon, nafig tu studē, ja tas tev ir par grūtu, it sevišķi kaut kādas valodas - valodām taču ir tik daudz aspektu, un tu nevari kādu izlaist tikai tāpēc, ka tas ir pārāk sarežģīts, piemēram, es zinu, ka man nekad mūžā nevajadzēs passe simple laiku franču valodā, jo vienkārši neviens to vairs neizmanto, izņemot tikai rakstos, bet tai pašā laikā es esmu priecīga, ka skolotāja vidusskolā nepažēloja laiku un mums arī to izstāstīja. un šogad augstskolā vispār bija tāda īpatnēja situācija - pirmajā semestrī es biju 3. kursā, nākamajā semestrī es ar, liekas, tādu pašu vidējo pēkšņi biju kaut kāda 20tā. un ne jau tāpēc, ka mani kursabiedri būtu nenormāli gudri, diemžēl nē - ja palūdz telpā uz vietas iztulkot kaut ko, tur pārādās visas tās pērles a la sasniegt zemākus rezultātus un tādā garā. trula zubrīšanās, plaģiātisms un špikošana eksāmenos, kā izrādās, dara brīnumus tavas vidējās atzīmes celšanai. es laikam esmu ideāliste, bet šādu studentiņu atbalstīšana budžeta vietu veidā man liekas absurds veids, kā izlietot tik dārgo valsts naudu. ko es ar šo visu gribu pateikt? tas, ka izglītības sistēmā Latvijā kaut kas ir pagalam greizi, ir visiem jau sen zināms fakts. problēma ir tajā, ka cilvēki studē stulbu iemeslu dēļ (un es neticu, ka bez diploma darbu nevar atrast, nez kāpēc man ir daudz draugu, nu labi, trīs, bet man tas ir daudz, kuri atrada normālus darbus bez atbilstošās izglītības. man tomēr liekas, ka viss ir atkarīgs no tā, ko un kā tu spēj darīt, vismaz mani interesējošās sfērās. protams, ministriem būtu vēlama attiecīgā izglītība, bet tik augstu es vēl nemērķēju) un nevienam, šķiet, nav īstas un šim brīdim atbilstošas informācijas par to, ko īsti valstij vajag. vienmēr piemin tos inženierus, bet nez kāpēc viņi arī beigās brauc uz Angliju šancēt, un man vispār šķiet, ka vienīgie cilvēki, kuru valstī tiešām trūkst, ir sanitāri slimnīcās, bet tas tā. turklāt Latvijā ir daudz par daudz augstskolu un universitāšu, un manuprāt, budžeta vietas arī ir atceļams pasākums. turklāt tās labākās augtskolas pasaulē jau nemaz nav bezmaksas, viens bijušais skolasbiedrs, kā izrādās, studē Oksfordā un šim nolūkam paņēmis kredītu, un par tā atmaksāšanu neuztraucoties, jo ar Oksfordas grādu kredītu varot atmaksāt vienā vasarā. un šāda apzinīga un mērķtiecīga pieeja studijām man liekas daudz sakarīgāka par to ai, pamācīšos dažus gadus psiholoģiju/filosofiju/random citu nozari, tad jau redzēs.