ir reizēm dziesmas, kurām nejauši uzduries pats vai dzirdi radio, vai kāds tev atsūta, vai vēl kādi mistiski veidi, kā šīs lietas nokļūst pie tevis, nu jā, ir dziesmas, kuras tev tā kā pilnīgi aizsit elpu ar savu dzīvīgumu, ar savu patiesību un trauslo spēju ietvert skaistumu dažās minūtēs un dažās notīs. trausla un smeldzīga dzīves esence. gluži tāpat kā toreiz, liekas, filosofijas stundā, kad ar klasesbiedru mēģinājām uztaisīt dzīves shēmu - jo principā nav jau daudz veidu, kā tava dzīve var atšķirties no pārējām, tur vienmēr ir pamatizvēles, piemēram, jā vai nē augstskolai, kaut kādi pamatapstākļi, piemēram, vecāku kopdzīve vai šķiršanās, un tās visas sekas ir tik zināmas un paredzamas, un principā tur jau nav nekā ļoti oriģināla. un ir tādas dziesmas, kuras aizskar tādas pieredzes, kuras mums katram ir bijušas. piemēram, Iron&Wine dziesma Trapeze swinger, nu, tur taču ir par katra pirmo mīlestību un draudzību. un šovakar, pateicoties radio 101, es atradu vēl vienu tādu dziesmu, kas liek iesmelgties kaut kam pakrūtē, jo ir taču tik skaisti un sērīgi vienlaikus.
Sage Francis - the best of times