ēdienu guilty pleasures
nu tā, atzīšos arī jums. es sieviešu žurnālus utml sūdus lasu jau sen, es taču zinu, kas ir veselīgs uzturs un kā ir pareizi jāēd. un tomēr ik pa brīdim uznāk iekāriens uz kaut ko absolūti pretīgu un šausmīgu džankfūdu. kebabs tādā gadījumā ir labākais variants, bet spokpilsētā nekā tāda, protams, nav. paģirās uz urrā iet visādi hamburgeri, čīzburgeri un citi burgeri, vēlams vēl ar frī kartupeļiem un kolu. un vēl jāatzīst, ka kopš bērnības garajiem pārbraucieniem šurpu turpu ar vilcieniem manā sirdī īpaši silta vieta atvēlēta.. tiem drausmīgi treknajiem un taukainajiem pīrādziņiem. atceraties, savulaik, liekas, Krustpilī parasti iekāpa tante ar lielu kasti dažādu gardumu, un līdz Alotenei (?) viņa staigāja pa vagoniem un pārdeva tos savus pīrāgus, tviksus un rozīnes šokolādē. un kopš tā laika man reizi trīs gados vismaz uznāk tāds nepārvarams iekāriens pēc trekniem un pretīgiem pončikiem.

dzīve bez guilty pleasures būtu tik garlaicīga.