es nekad neesmu bijusi rītu cilvēks, pat tad, kad es mācījos skolā, kas no mājām bija 15 min attālumā, es cēlos vismaz stundu agrāk tikai tāpēc, lai pieslēgtos jaunai dienai. tas diez ko nav mainījies, man joprojām no rītiem nepieciešams ilgs laiks, lai vispirms man sejā parādītos kaut kāda krāsa, tad lai atrastu kopā liekamas drēbes, un tad jau viss pārējais. un šodien nez kāpēc rīts ir neparasti viegls. uzvārīju tējiņu, uzrakstīju divas garas vēstules, izpildīju tulkošanas mājasdarbu, un man vēl ir laiks uzkrāsot seju un sataisīt matus ciešamā izskatā. pēdējo dienu sauklis Ej un padari sevi lietderīgu! nudien strādā.