10 universitātēm pieteicos, vēl jāuzraksta motivācijas vēstule un eseja, un tad amst. arī būs nokārtota. tāda īpatnēja sajūta - it kā galu galā nemaz nav tik svarīgi kaut kur reāli aizbraukt (yeah, es beidzot iemīlēju ziemeļus, lol), vienkārši sev pierādīt, ka es to varu izdarīt. un tad tas ir tikai atkarīgs no nezināmajiem citiem, kuriem jāizlemj, vai es esmu viņiem vajadzīga vai nē.
jā, un vēl es vakar nopirku grāmatu ar nosaukumu Hipondriķa ceļvedis dzīvē. Un nāvē, un laikam pēdējo reizi lasot tik ļoti smējos tad, kad iepazinos ar Duglasa Adamsa daiļradi. brīnišķīgi.