Mūzika: | smashing pumpkins - 1979 |
nez kāpēc vienmēr, kad atgriežos mājās no ilgākām un īsākām prombūšanām, teju uzreiz histēriski pārēdos. vakar vai varbūt tomēr arī šodien, katrā ziņā pēc maģiskā jaungada mirkļa, kurš pienāca uz jūras, sūdzējos par to, ka visas vajadzīgās lietas dzīvē prasa saņemšanos un sevis piepūli, un jau atkal nīkuļošana datorkrēslā liekas daudz noderīgāka par, piemēram, dušas apmeklējumu. lai cik tas nebūtu absurdi, vienīgais, kas tādai īgņai kā es nesagādā piepūli, ir kinoteātra apmeklējums, tāpēc es jums apsolu, draugi un pārējie otrā galā sēdošie, ka es šogad sākšu darīt kaut ko produktīvu kino ziņā.
līdz tam gan laikam jāsakārto istaba un jāizmazgā pēdējās nesaplēstās bikses, jo datora termometrs rāda nejaukus mīnusus, un svārki nav labākais šādam laikam. pēc tam gan varēšu sākt savu pasaules iekarošanas plānu, vīīī. (tb, sākšu rakstīt iekavētos referātus un esejas, lol)
ceru, ka jums arī jauki un priecīgi.