aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2006-09-19 17:04:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:placebo

it's you i miss

gaidu, kad tu pirmo reizi pateiksi, ka mani mīli. pašai to pateikt ir grūti. jo tā tak neesot pieņemts, johaidī. varbūt vēl ir par ātru, tiešām.

bet katru vakaru gaidu tavus, tikai tavus soļus uz betonētā sliekšņa.

 

 gāju mājās pa savu mūžam izdangāto un mūžam saulaino Mežotnes ielu, pirmoreiz pīpēdama ne-mentola Vogue. aiz muguras man gāja onkolītis, kurš, kā izrādās, man kaimiņos dzīvo. krievu valodā viņš man prasīja, vai es pīpēju, atbildēju, ka reizēm. un viņš tā žēlīgi uz mani paskatījās un novilka Žizņ takaja...

Da, bivajet inogda, ibio.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]lady
2006-09-19 17:59 (saite)
I solne vobše jobanij fanarik!

Atgriezšoties pie tēmas - kādreiz man likās, ka es drīzāk nomiršu no ilgām nekā pirmā pateikšo to, ko jūtu. Gāja gadi. Bet es joprojām domāju tāpat. Kaut arī pacietība vairs nav mana stiprā puse un klusēt paliek aizvien grūtāk.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]deloveja_kundze
2006-09-19 18:15 (saite)
varbūt arī saņemšos... kādreiz.

bet pati zini, tās bailes. sasaistošās bailes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?