enjoy the silence

life goes on - to tagad tik spēcīgi izjūtu. lietas, vietas un notikumi, kuri bija tie paši pirms gadiem diviem, tagad tiek skatīti pagalam citām acīm.  mainos es un mainās pasaule ap mani.

šodien kā sāku rakstīt par klusumu, ar grūtībām beidzu. nemāku pielikt punktu. joprojām mocos.

un mani fascinē iespēja visu sākt no sākuma. uzbūvēt jaunu sevi. jaunu iespaidu, savādāku sevi - varbūt arī patiesāku. tikai žēl, ka gulēt visu laiku gribās.

vakar ar manu pasisto basistu stāvējām uz ielas un tēlojām kalniešus - viņš ar lietussargu, es ar nokias lādētāju. ar viņu ir tik viegli, tik viegli. un tāpēc tik ļoti pietrūks, kad viņš būs prom. tagad mūsu vakara pastaigas ir tik septembriskas, tik klusas un mierpilnas, jo rudens. rudens. rudens reibonis.

vakar pirmo reizi pa ilgiem, ilgiem laikiem gāju gulēt, klausoties klusumā un lietus pilēs. bez sigur ros klusā skaļuma, bez arcade fire ģitārām un bez kleptona romantikas. - tā it kā ir tā mana mīļākā nakts mūzika.