vakar redzēto Rozā panteru 2 no kļūšanas par epic fail kubā paglāba vecpuišu epizode ar improvizēto dziesmu par hohobu. pārējā filma bija vienkārši ņirgāšanās par cilvēku, kuram neiet.

viens no maniem kaitīgajiem ieradumiem ir iešana uz filmām, kuras ir acīmredzami stulbas. tiesa, reizēm uztrāpos uz tādām absolūta stulbuma koncentrācijām, ka tas pat paliek smieklīgi un forši (labākais piemērs ir Dude, where is my car?), bet tas ir diezgan reti, un lielākoties filmu veidotāji mēģina lekt augstāk par savu pakaļu, un filmas sanāk nebaudāmas.