es kaut kā ik pa laikam atgriežos pie savām muzikālajām saknēm, tagad ir pienācis laiks atgriezties pie Smashing pumpkins, un jāsaka, ka lai arī ne viss viņu mūzikā man patīk, ir dažas dziesmas un albumi, kuri joprojām ir tik nenormāli spēcīgi emocionālajā ziņā, un, lai arī es jau kādu laiku esmu izaugusi no tā pseido-gōta, kas kādreiz biju, pie dažām dziesmām joprojām gribas palīst zem segas, sarauties kamolā un aizmigt uz kaut kādiem gadsimtiem. farewell and goodnight, piemēram, vai arī crestfallen

nu jā, es tā nu es izdomāju apkopot kaut kādus pēdējo 20 gadu albumus, kuri, manuprāt, ir ļoti veiksmīgi kā vienots veselums
Nick Cave& The Bad Seeds - No more shall we part (2001)
Madonna - Ray of Light (1998)
Smashing Pumpkins - Mellon Collie and the Infinite Sadness pt.2 (1995)
Smashing Pumpkins - Adore (1998)
Muse - Absolution (2003)
Jeff Buckley - Grace (1994)
un protams, Shearwater - Rook (2008)