es nezinu, tas vakar uzņemto aizliegto vieliņu dēļ vai kārtējo reizi pārdozēta kino skatīšanās/domāšanas deva,  bet šonakt man bija vājprātīgs sapnis. tātad, Rīgā bija tāds kā karš, darbība notiek mūsdienās, nezinu, kas tie sliktie bija, izskatījās pēc vāciešiem (nu, es nezinu, kāpēc, bet nodomāju, ka tie noteikti ir vācieši, lai arī viņi runāja latviski. whatever, sapņos nav nekādas loģikas), un viņi bija nolēmuši iznīcināt visus rīdziniekus. tas nebija nekas pārāk sarežģīts, viņi vienā naktī iznīcināja gandrīz visus cilvēkus, ēkas un pati pilsēta diez ko necieta, bet nu cilvēki bija beigti. tad nu tiem dažiem desmitiem cilvēku, kam bija paredzēts izdzīvot, bija jāizved visi līķi ārpus pilsētas un jātiek ar viņiem galā. man palaimējās izdzīvot, jo es nakšņoju kaut kur pierīgas mežos (..whatever), bet nu maniem draugiem gan tik veiksmīgi negāja un viņi laikam aizgāja citos medību laukos. un iemesls šim episkajam slaktiņam bija visnotaļ biblisks, es varētu teikt - pilsētu vajadzēja dezinficēt, rīdzinieki to bija pārāk apgānījuši un nebija vairs tiesīgi šeit dzīvot. (velk uz Vecās Derības stāstiem par Dieva dusmām, ne)

un ej tu saproti, ko tas viss nozīmē