and I learnt of time by your hands
pieaugt ir jautri, jo var salīdzināt konkrētā brīža sevi ar kaut kādām iepriekšējām izpausmēm. tā nu, piemēram, man bija liels pārsteigums viendien secināt, ka jau aptuveni nedēļu neesmu lietojosi skropstu tušu. pārsteigums, jo kaut kādu 13 gadu vecumā iedomājos, ka man ir pārāk mazas acis un no tā laika lielākoties esmu acis mālējusi uz nebēdu. varbūt tieši tas ir novedis pie nebeidzamo miežagraudu sērijas?
interesanti ir arī padomāt par to, kādi notikumi, joki, parādības, cilvēki utt ir saglabājušies atmiņā uz ilgāku laiku.

piemēram, pagājušā gada 4. maija kino pasākumā k/t Rīga rādīja to burvīgo Nila Skapāna animācijas filmiņu Planet Solitude, kuru nez kādēļ latviski sauca par Planētu Zolitūdi. nez kāpēc joprojām diezgan bieži šie vārdi man ienāk prātā.