kad es paklausos mūziku no 80., 90. gadiem, reizēm uznāk baigi bezcerīga sajūta, jo liekas - tādu mūziku kā toreiz neviens tagad vairs netaisa. dziesmu vārdu ir fantastiski vienkārši (it's my life my problems, it's my life my worries), mīlas dziesmas ir aizgrābjošas un tiešām izjustas (once upon a time I was falling in love but now I'm only falling apart), nemaz nerunājot par stilīgajām kustībām un iztēli apģērbu ziņā (ādas veste forever rulllz)

eh, es vienmēr esmu zinājusi, ka man vajadzēja piedzimt ātrāk, pff