in the mood for love
pirmā darba diena šodien bija. ak, es, saldā karaliene. kara mele. karamele. kara mele. pusi dienas domāju par to, cik ļoti gan gribu uzpīpēt, bet iet prom es vēl neuzdrošinājos. nezinu, pēdējā laikā parādījusies tieksme, nē, pat vajadzība uzsmēķēt. nē, ne kā atkarība, bet svētdien pēcpusdienā izgāju no tām lielajām viesībām ar vīnu un konjaku asinīs un sapratu, ka pilnai laimei man vajag tikai kādu Marlboro. bet tas tomēr ir absurdi - mums vajag tik daudz vielas, lai mēs aizmirstu realitāti, aizmirstu paši sevi. 21. gadsimta aizmirstības bērni, vai nolādētie?

pēdējā laikā vairs filmas neskatos. bet vajadzētu, ai, vajadzētu, ja jau plānoju stāties kādā kino akadēmijā. ai, nepatīk dzīvot nākotnē.

apnicis būt vienai, bet tomēr savādāk es nemāku būt.