time is an ocean/but it ends on a shore/you may not see me here tomorrow
no sākuma es šodien gribēju beidzot sākt skatīties Tarkovski, kuru galu galā es atliku uz rītdienu, pēc tam es izdomāju, ka ir laiks beidzot noskatīties Into the wild, kas man jau kādu mēnesi stāv datorā, bet such a fail, filma ir spāņu valodā (ierunāta, nevis subtitrēta - es nesaprotu, kāds tiem murmuļiem, kuri palaiž interneta dzīlēs muļķīgus failus bez paskaidrojumiem, no tā ir prieks), vēl uzmetu aci Barry Lyndon, kura, kā izskatās, ir lieliska filma kaut vai vizuālajā ziņā, bet kaut kā pirmās 10 minūtes nepavilkos un izdomāju, ka tad jau labāk vēlreiz noskatīties I'm not there. nu ko tur lai daudz saka, Dilans vispār ir fantastisks, Gīra daļa joprojām ir mana mīļākā, un šī aina vienkārši kicks ass Ballad of a thin man Keitas Blanšetas izpildījumā

un vispār, runājot par kino, kaut kad nesen piefiksēju, ka amerikāņu filmās ārkārtīgi regulāri tiek apspēlētas divas, kā liekas, lielākās nācijas bailes: atentāta mēģinājums pret prezidentu un ikgadējā ģimenes atkal kopā sanākšana Ziemassvētkos