nekas jauns, bet still
kad kaut kādu apstākļu dēļ es nevaru darīt to, ko sauc par ikdienas rutīnu (celšanās ap sešiem, tad autobuss, tad tramvajs etc etc), es jūtos absolūti kā no laivas izmesta, pat neraugoties uz to, ka vispār to savu ikdienas rutīnu no visas sirds ienīstu.

bet vispār man liekas, ka mana āda sāk palikt dzeltena, un es kārtējo reizi eksperimentēju ar jauniem šampūniem, šoreiz tas ir šampūns no grieķijas nātrēm. jā, un vēl es nevaru saprast, ko man mēģināt noskatīties - Into the wild vai No direction home, lai gan drošvien sīvajā cīņā uzvarēs pēdējā, jo īsāka - man vēl nav tik daudz spēka, lai koncentrētos divarpus stundas pie datora.

tā nu es te slimoju, bet vispār ceru, ka jau šovakar tikšu ārā no mājas. spiestā uzturēšanās četrās sienās mani nomāc.