mēs sitamies pret savu būru sienām naivā cerībā, ka tiksim ārā. pret savu apziņas būru sienām. pret savu dvēseles būru sienām. kā putni ieslodzīti, kā taureņi noķerti un kā peles būrī. es zinu tikai pāris cilvēkus, kuriem ir izdevies izlauzties no sava būra. jo apziņa ir bezgalīga, bet mēs to iegrožojam. vakar Līga stāstīja, ka progress ir nebeidzams. mūžīgs. nepārejošs. šodien, ejot pa centru, tik daudz reizes likās, ka redzu Rihardu, ka beigās viņu arī ieraudzīju - pāri ielai viņš gāja uz Forum cinemas ar kādu meiteni. tik daudz kas viņā man riebjas, bet vienalga katru dienu par viņu iedomājos. skriešu mazgāt matus, lai vakarā ietu uz Buddy Guy koncertu. naivā cerībā, ka satikšu savu pirmdienas vakara basistu. es tomēr esmu pasista uz tiem basistiem. uztaisīju jaunu playlist'i - home lullabies. a smisļ ņikakoj. dzīvojos un lēkāju no vienas galējības otrā, konstanti eju gulēt krietni pēc pusnakts - esmu pasākusi rakstīt, bet ceļos ap deviņiem. laikam tas pirmais vasaras miega trakums ir pārgājis. ak, jā - nākamnedēļ es laikam sākšu strādāt. iešu Līgas pēdās un tirgošu saldējumus. vienkārši brālim šogad traki multikulturālās kāzas, un negribas vecākiem būt par akmeni kaklā ar savām vajadzībām.