running to stand still

citās ziņās es šovakar rakstu un sajūsmā kūstu, jo man tas tā ielīksmo garu un silda sirdi, man šī tik ļoti pietrūka, vienīgi tas, ka man ir ļoti grūti ielikties kaut kādos rāmjos un veiksmīgi izvēlēties vārdus, jo dzimtā valodiņa tāda neklausīga - arvien biežāk jūtu, ka saku patiesībā ne to, ko domāju, jo kaut kā vārdi mulsina un nozīmes aizmirstas. man vispār ir teorija par to, ka svešvalodā vari būt daudz precīzāks un daudz konkrētāks tajā, ko saki, jo vārdus izvēlies ar daudz lielāku apdomāšanos, kā arī vispār daudz lielāku uzmanību pievērs gramatikai un visām valodas struktūrām, kas savukārt dzimtajā valodiņā nereti paskrien garām.

jeb domas, ko gribētos kādreiz vēl paturpināt, kad nav vēla naktsstunda un negaida dedlains. un vēl, priekšdienām gribu pierakstīt, ka lieliska šādu nakšu uzkoda ir sagriezts gurķis ar citronu sulu un pipariem, kaut kā palīdz atmodināt smadzeni. vārdsakot, nakts komplekts: svaigs gurķis, tēja un tūlīt būs arī araks, varbūt arī aizpeldēšu līdz kaut kādai jēgai par māsām, kas savās darbībās mēģina īpaši koncentrēties tikai uz to neglīto, atbaidošo un pretīgo, bet kaut kā pamanās uztaisīt normālu diskotēku, lai kur arī ietu.