12:30 pmturpinu vākt iespaidus par latvietību un Latviju kā tādu. vienreiz text&artefact lekcijā kaut ko lasīju internetos latviski, blakus meitene nevarēja atraut acis no ekrāna, viņai latviešu valoda likās funky. un vispār man liekas, ka tieši tas funky ir tas, kā latviešiem vajadzētu sevi pārstāvēt. mums nav nekāda baigi grandiozā vēsture (tādā ziņā, ka latvieši nav nekādi iekarotāji) un mēs absolūti neesam bagāta valsts, bet tai pašā laikā ir tik daudz lietas un idejas, kas ir pilnīgi atšķirīgas, un ar to mums sevi arī vajadzētu prezentēt. teiksim, tas pats mistiskais Praktiskais latvietis, kurš no vecas mašīnas var uztaisīt ledusskapi un ko tik vēl ne - superīgs tēls, kas ir gan a)praktisks un attapīgs (patīkama pieeja izlepušo bagāto eiropiešu vidū, i mean, mani kursabiedri savus mitekļus iekārtoja par ~1000 eiro, man aizgāja ne vairāk kā 250 eiro par mēbelēm), b)smieklīgs, jo mazliet atgādina Makgaiveru, un tāds jautrs c)videi draudzīgs. godīgi sakot, Eiropa ir garlaicīgi vienveidīga, atšķirības lielākoties ir tikai valodā, bet visur tik un tā lielākoties var izbraukt ar angļu valodu, un Latvijai vajadzētu beidzot sākt lepoties ar savām dīvainībām, kaut vai par to veco joku, ka kur divi latvieši, tur trīs partijas, nevis mēģināt pielāgoties pārējiem. mēs neesam garlaicīga masa, kāpēc gan mums par tādu kādā brīdī būtu jākļūst. īgnie tramvaji var būt funky, Šlesers ar saviem buldozeriem var būt funky (ja vien viņš nenokļūs pie varas, die's pas'), tie paši Jāņi ar lekšanu pār ugunskuriem var būt funky (cik noprotu, lielākoties citās valstīs tā nedara. šodien igauņu/somu meitene stāstīja, ka Somijā lielākoties Jāņu ugunskuri ir tik augsti, ka pārlekt nav iespējams), un ballītes pilnīgi pamestās pludmalēs var būt funky.tik ļoti, ļoti žēl, ka vispārējais iespaids par LV joprojām ir tikai kā par atpalikušu un nabadzīgu zemi, mums taču ir arī tik daudz kas cits, ko piedāvāt. kaut vai, piemēram, zāļu tējiņas saaukstēšanās gadījumiem - joprojām neesmu atradusi, kur kaut ko tādu pārdod šeit. bēdīgi. |
running to stand still
September 28th, 2010
11:31 pmrunājot par saknēm, ne jau par burkāniem un mietsaknēm, arī ne par Godmaņa Saknēm, bet par tām, kuras tevi iestiprina kādā vietā, nu, tās saknes es jūtu ārkārtīgi spēcīgi. man nav ne jausmas, kāpēc, bet tā ir. un tomēr draugu lokā ir tik daudz cilvēku, kuri var mierīgi salikt visu nepieciešamo vienā mugursomā un doties, tā, it kā viņiem tās saknes būtu tādas mobilas un viegli pārvietojamas, un man reizēm gribas, kaut es arī tā varētu. kaut es arī nejustu pusi no tā visa, ko jūtu, domājot par mājām, lai es vispār varbūt justu uz pusi mazāk - nopietni, man liekas, visas manas problēmas, depresijas un histērijas, nu, tas viss ir tikai tāpēc, ka es jūtu daudz par daudz, kas, protams, ir satriecoši, ja man apkārt ir skaistas lietas un skaisti cilvēki, bet.. nu jā, tās saknes, tās nolāpītās saknes, es tās saknes jūtu katru dienu kaut kur velkamies aiz sevis. mājas jau sen kā vairs nav mājas, lai arī tur ir vecāki, tur ir suņi un tur ir viss labais un skaistais, bet es pati vairs neesmu mājas, un kojās jau iesakņoties nevar, Arja vispār taču gribēja dzīvot vienistabas miteklī, bet tādu vairs nebija, tāpēc tagad mēs esam divatā, un kā gan var iesakņoties ar kādu un kādā vietā, ja tu droši zini beigu datumu, nu kā. bet nekas, man arī ir jāmācās vieglums. un saknes var būt arī MADARA's ziepēs un dušas želejā, vai serenādēs, vai arī zefīros.bet vispār.. es tiešām jūtu par daudz. un nu jau atkal klausos wish you were here un pinkšķu kā traka, no otras puses, pēdējo 72 stundu laikā esmu gulējusi apmēram 8, un tas ir traki, un rīt ar māmiņu iesim iepirkties, un.. nu jā. how I wish you were here, Kr. atkal raksta, un bāc, es nezinu, ko es gribu. ko es vispār gribu, jo laikam kaut kādā brīdī to have a good time all the time vairs nav pietiekami. |
Powered by Sviesta Ciba