02:18 pmbijām bibliotēkā, tirgū un pusdienās ārpus mājām, tfu, kojām, vasarās ventspils liekas kā kūrorts. tantes mierīgas, visi smaidīgi, neviens nekur nesteidzas, vispār jau jauki. vēl viens eksāmens, jāsagaida rezultāti, jāizņem dokumenti, un manas attiecības ar šo iestādi būs (pagaidām) nokārtotas. apmēram tā man te klājas, un es īsti nevaru izdomāt, ko darīt jūlijā. ļoti gribas sakārtot visu māju, kaut kā liekas, ka, ja reiz es braucu prom, tad jāatstāj aiz sevis kārtība, bet tas taču neaizņems veselu mēnesi. un vispār man nepatīk jūlijs, es gribētu dzīvot mūžīgā jūnijā. jūnijs ir tik ļoti mans mēnesis, visas tās smaržas, krāsas un ilgās gaismas, un tas vārdos neaprakstāmais svaigums. ja vēl tik ļoti nenāktu miegs (šorīt cēlos 20 min, tas ir daudz), viss būtu vēl labāk.vispār man liekas, ka pieaugšana ir tad, kad iepirkties tirgū no ''stulbi'' kļūst ''stilīgi'', vismaz man tā bija. bērnībā likās, ka tirgus ir lūzeriem un lielveikalos ir īstā manta, tagad ir otrādāk |
running to stand still
June 11th, 2010
05:54 pmmani jau vairākus gadus nodarbina jautājums, kāpēc manas mammas paaudzes sievietes mani uzrunā visādos mīļvārdiņos, iesaukās un pamazināmajās formās. skolotājām es biju Agņeška vai Agnesīte (ugh), šodien koju tante nosauca par meiču and the list goes on. es tiešām nespēju saprast, kāpēc viņi man to nodara, es taču neesmu saulaina un mīlīga meitenīte. Līva saka, ka viņiem es liekos familiāra, laikam jau katram ir tie kaut kādi tipi, kam viņi līdzinās. teiksim, ir meitenes, kuras ir visu labākās draudzenes, ir meitenes, ar kurām puikām uzreiz gribas dibināt ģimenes un pavadīt laimīgu un idillisku dzīvi. un acīmredzot ir meitenes kā es, kuras visiem šķiet viņu meitas. |
Powered by Sviesta Ciba