aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2019-06-26 17:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
trūču dienasgrāmata
paliek drusku labāk. nu labi, pat ne drusku, bet diezgan labāk. šodien, piemēram, es spēju ieiet dušā neraudot no sāpēm, turklāt pat varēju stāvēt kājās, nevis tupēt uz grīdas. success!

vēl arī sanāca ļoti šarmanti un gaumīgi atrisināt Lampas naktsmītņu problēmu, proti - man visi ārsti vienkārši neļauj braukt, tātad nav arī vairs problēmu ar to, kur palikt.

bet vispār tas Stradiņu dienas stacionārs ir ļoti sakarīgs veidojums. tas ir tā: rīta pusē atnāc, tavs ārsts tevi apskata, nosaka, ko darām tālāk, saraksta uz lapiņas zālītes, māsiņa saliek sistēmu, lai zāles sapilinātu, un tad tu 3-5 stundas guli pie sistēmas un tad brauc mājās pie kaķīšiem.

un no pretsāpju zālēm joprojām galvā ļoti savāda migliņa. nekas arī vairs nerūp, nekas īsti neinteresē. fascinējoša sajūta. un domu īsti nevar noturēt.
ceru, ka šis pāries dažu dienu laikā.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]deloveja_kundze
2019-06-26 23:20 (saite)
nu, zinkā - visticamāk, esi saskārusies gan :) tas ir īpaši raksturīgi jauniem cilvēkiem, kā izrādās, un esmu lasījusi, ka trūces piedzīvo 8 no 10 cilvēkiem savā mūžā. man ir grūti izskaidrot to mehāniku, kā tas strādā un kā tās veidojas, bet parasti tas ir krietni mazāk dramatiski nekā man. bet nu man vienmēr ir bijis jābūt ļoti, ļoti īpašai, ha.

man liekas, šis ir gana sakarīgs un vienkāršs raksts: http://veselam.la.lv/bojats-starpskriemelu-disks-2

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?