nu, es gan pavisam nopietni grasos paņemt līdzi kaut ko ēdamu, jo 5 stundas nav joka lieta. bet par to popkorna ielenkumu es gan vairāk biju domājusi pašu vietu kā tādu, joprojām atceros diezgan iespaidīgo viena Lielā Kristapa noslēguma ceremoniju, kas notika lielākajā zālē un pirms un pēc ceremonijas visi tā šausmīgi mīņājās gaitenī, kāds kaut kur fonā spēlēja "Blurred lines", cilvēki treniņtērpos ar milzu popkorna spaiņiem gāja uz filmām, un Ivars Seleckis un Streičs izskatījās pavisam apmulsuši savos uzvalkos starp sponsoru klātiem galdiem un cilvēkiem, kas nekaunīgi šo galdu labumus gāza sev somās.