man liekas, neviena iepriekšējā ziema nav likusies tik ļoti.. ziemīga. es esmu ekstraverts (nu, lielākoties), man patīk cilvēki, sociālas situācijas mani nereti uzlādē un liek justies tā, ka dzīvei ir jēga. bet, kopš atgriešanās pēc atvaļinājuma šajā kontinentā, es lielākoties esmu laiku ārpus sociālām saistībām. viesojoties NL, satiku tieši divus cilvēkus - boifrendu un Mat., kurš pēc 8+ gadu ilgas draudzības ir cilvēks, ar kuru socializēties nav grūti pat pusmiegā.
pagājušā nedēļa bija visnotaļ intensīva, rīti televīzijās un pusdienlaiki radio, vēli vakari politikā un kino, un kas tik vēl ne, bet es neesmu pieradusi, ka sociālās, profesionālās un politiskās aktivitātes paņem tik daudz spēka, nevis to dod.
nesaprotu, vai manī beidzot vairāk manifestējas introverta šķautne, vai arī es vienkārši neapzināti gribu iet ziemas miegā. bet vakar pat nevarēju aiziet uz darbu, tāpēc to arī nedarīju, paliku mājās visu dienu un nesatiku nevienu pašu cilvēku. (tas izklausās vairāk badass nekā varbūt bija, jo pēc visādām papildus darba stundām man nu pienākas visnotaļ daudz brīvdienu)