vienīgais, kas ir tā kā jauki mana pazudušā kaķīša sāgā, ir tas, cik mans rajons izrādās kruts. es to vienmēr esmu zinājusi, jo kaut kas tajā vecajā Rīgas centrā ļoti piesaista, bet tas rajona krampis līdz šim nebija zināms. tāda tomēr stipra kopienas sajūta, tāda, nezinu, kā to lai labāk sauc - strādnieku kopienas solidaritāte. tantes, kas palīdz un pieskata, cilvēki, kas paši piesakās nākt palīgā meklēt, sētnieks ar meitiņu, kas nāk ar mani ķemmēt mājas pagrabus. tik aizkustinoša Rīgas centra solidaritāte.