jā, kaut kas tāds tur ir - kā Inga Pērkone raksta, Brenčs cilvēkiem ļoti patika, jo skaidri runāja par to, kas notika sabiedrībā tajā laikā, un, tā kā viņš popularitāti ieguva ar krimiķiem, tur ir tas skaistais aspekts, ka viņš varēja realitāti atspoguļot krietni tiešāk nekā citi, kuri taisīja salkanas filmas par darba tikumu rūpnīcās. bet re, Brenčam te ir pakaļdzīšanās, importa kandža un tādas interesantas lietas.

bet tas, kas aizvelk, nereti ir žanrs - daļa no viņa krimiķiem ir tiešām ļoti virtuozi un smuki sataisīti, ka joprojām interesanti skatīties. piemēram, tas pats augstāk pieminētais ''Šahs briljantu karalienei'', arī ''Dāvanas pa telefonu'' ir riktīgi interesants darbs. "Rallijs'' man arī pārsteidzoši patika, bet pats Miks Zvirbulis par to filmu (viņš bija operators) izteicās skeptiski. un tiešām, vienīgie divi darbi, kas no līdz šim apskatītajiem velk uz tādu pārpasaulīgu kvalitāti, ir ''Liekam būt'', kas ir tiešām lielisks dramatisks darbs par vīrieti, kas grib mainīt savu dzīvi, bet viņam nesanāk, un ''Kad lietus un vēji sitas logā'', kas ir vēsturisks darbs. pārējais ir tāda kvalitatīva popsa, kas, interesantā kārtā, ir viens no mūsu 'ejošākajiem' eksporta produktiem ārzemēs. tb, Brenčs, ne Kalniņš, Streičs vai viens no Leimaņiem interesē, teiksim, cilvēkus Vācijas festivālos, kas grib taisīt Latvijas fokusa programmas.