women are born in love
tad, kad es jūtos slikti, es eju un klusībā skaitu soļus. franciski.

šodien piezvanīju matemātikas skolotājai, pateicu, ka jūtos slikti, un neaizbraucu uz privātstundu. jā, nu slikti es jūtos, bet tas jau sāk izskatīties pēc hroniska sliktuma. klausos Beirut, kas ir mans vienīgais energizer's, tinos milzu pledos un dzeru karstus kakao, un liekas, es tiešām būšu slima. nezinu, kāpēc, bet šodien piekritu iet uz franču valodas olimpiādi, varēšu 2x60 minūtes rakstīt domrakstu. ļoti sāp kakls.

jau kādu laiku mani vajā viena aina, liekas, no vasaras '05. bija pats jūnija sākums, skola tikko bija beigusies, man pirmo reizi uz liecības latviešu valodā un literatūrā bija 10, un dzīve tobrīd bija tīri jautra. ar draugiem bijām aizbraukuši uz Lietuvu, Kauņu, kur notika kaut kāds kristīgo jauniešu pasākums. tur es iepazinos ar vienu lietuviešu čomu, ar kuru daudzas stundas tajā naktī runājāmies pie akas, sagaidījām saullēktu, un vispār, eh, romaņķika. viņam bija jāgatavojas Ārkārtīgi Svarīgam Eksāmenam, bet viņš tomēr man pats piedāvāja nākamajā dienā parādīt pilsētu un vispār laiku pavadīt kopā. mēs izstaigājām Kauņas vecpilsētu, mazliet iepirkāmies, pļāpājām un tērgavājām vienā laidā, bet aina, kura mani mazliet tā kā vajā, bija no rīta. mēs bijām izgājuši pastaigā, un, kad nespēks mūs pieveica, apgūlāmies zālē un pētījām gulbjus. es paņēmu smilgu un spēlējoties nobraucu pa viņa seju. Are you playing with me? bija viņa jautājums, uz ko es atbildēju Well, yes, actually. šis dialogs mani galvā vajā jau vairākus mēnešus.

bet tagad man ir slikti, un es nezinu, vai rīt būs labāk.
un, deux, trois, quatre, cinq, six, sept, huit, neuf, dix, onze, douze, treize, quatorze. parasti pie 14 man jau ir palicis labāk, ja ne, aizskaitu līdz 30 un sāku vēlreiz.