par gadu pareflektēšu vēlāk - tik intensīvs gads, liekas, sen nav bijis, ja vispār kādreiz ir.

salauzta(s) sird(i)s, salauzts prāts, pirmās konferences, publikācijas, recenzijas, kas top aiz bāra letes, un lekcijas, ko sagatavoju, esot nemitīgā kustībā un degošu dedlainu ieskāvumā, remonts, kaķīša iemidzināšana, ļoti daudz vēlu nakšu un agru rītu, neskaitāmas reizes apsolīts sev, ka es labošos (un vispār - tā jau ir), ļoti milzīga emocionāla agonija vairāku mēnešu garumā un melanholija, ko tomēr atšķaidīja vislielākie randomākie notikumi, kādi vēl varētu būt.. un tad gada noslēgums ar visiem festivāliem, izstādēm, profesionāliem izaicinājumiem un sevis pārbaudīšanu. bet nu vismaz esmu sevi ietrenējusi visur redzēt gaišo pusi, tāpēc jāsaka, ka šis ir viens no auglīgākajiem gadiem, kāds ir bijis. bet tas tā. 

janvāris