daudz domāju par to, ka, darot vienu un to pašu lietu vienā un tajā pašā veidā, dabū vienus un tos pašus rezultātus. tā nu es acīmredzot esmu izvēlējusies, pašai sev to neapzinoties, visu kārtīgi izmainīt, proti: kavēju 2 ļoti nopietnus dedlainus, ko principā nekad neesmu darījusi, tikko arī sapratu, ka esmu saslimusi (ziniet to sajūtu, kad dienas laikā saproti, ka zinkā, nebūs? pamosties tāds svaigs un jauks, un tad tā pāris stundu laikā piepampst vaigi, uztūkst acis, aizsmok balss un parādās iesnas?), tātad drīz jau galvā būs vate, tātad - turpināšu kavēt un kavēties.

un mācīšos par to diez ko neuztraukties, jo galu galā arī teicamniecēm vajag dzīvē jaunas pieredzes.