noskatījos "Teātri", tagad domāju par meta kino tradīciju Latvijas kino vēsturē. kaut kur ir atmiņu druskas par to, ka bija vēl viena filma, ko vēl nesen skatījos, kas izmantoja šādus rīkus, varbūt tā pati "Vecās pagastmājas mistērija", varbūt kas cits.

vairāk nekas nenāk prātā.
bet "Teātris" joprojām jaudīgs. atceros savu sajūsmu, kad to pirmo reizi skatījos, atceros, kā nodomāju - wow, latviešiem arī ir labs kino! man bija kādi 15 gadi, iespējams. un es ap to laiku pirmo reizi biju noskatījusies "apocalypse now", piemēram. un likās, ka tur ir gaismas gadu attālums starp to kino un latviešu kino, bet tad es noskatījos "teātri", pēc kāda laika noskatījos "četrus baltus kreklus", un tad jau pamazām sāku iedziļināties laikā, telpā un politikā, kas kuru kino padara tādu vai šitādu.

un vēl, "teātris" un "pie bagātās kundzes" ir divas no manām mīļākajām noslēguma ainām. bezgala skaistas, bezgala smeldzīgas, skumjas, pat traģiskas (nu, "pie bagātās kundzes" vismaz).