aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2015-12-02 11:54:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:atskaite

pirmie teikumi, kas ir teikumi, nevis citātu vācelītes. 




I
lielajiem dzīves jautājumiem par to, kur paliek nauda, kā rodas putekļi, kāpēc mati reizēm paliek netīri pāris stundas pēc mazgāšanas un kāpēc vienmēr kaut kur pazūd drēbes, it īpaši zeķes un apakšveļa, nu, šiem jautājumiem nu jau ir arī klāt jauns lielais jautājums dzīvē, tas ir, kur paliek spēciņi. 
II
vakardienas rasb. balli palaidu gar acīm un ausīm, jo uznāca Lielo Pārdomu Stundas, aptuveni piecas. 
III
šitā tagad laikam arī būs, ja, ar celšanos pusastoņos, lai pirms īstā darba sakārtotu otra darba lietas, un absolūtu nevēlēšanos satikt cilvēkus citās dienās?
IV
i'm gonna do it all and more
V
es gribēju rakstīt garu un žēlabainu ierakstu par vienaldzību un to, cik smagi to ir sajust nākam pret sevi no it kā tuviem cilvēkiem, ka laikam visvairāk sāp tā vilšanās sajūta - jo gribas kliegt, ka tu taču esi labāks par citiem, kāpēc tad tu dari tāpat kā visi citi, bet tad es nokļuvu dažādos krogos, nokļuvu pacilātā un pacilātākā noskaņojumā, godīgi izgulējos, pamodos un nopirku biļetes uz vīni uz maija beigām, sāku kārtot māju un mēģināt samenedžēt tikšanos ar markusu kādā eiropas stūrī, pirms viņš kaut kad vasaras vidū plāno nozust kirgizstānā, un es negribu sacerēties, bet man tik ļoti vajag viņu satikt.
VI
sēžu pie vecākiem un strādāju, kārtoju epastus un rakstu mazas vēstulītes, jo vienmēr ir nepieciešams radīt iespaidu, ka esi pieklājīgs un kārtīgs cilvēks, jo galu galā daudz ko izšķir tieši tava personība un tas, kā tu spēj reaģēt uz citiem. 
VII
vakar ienāca alga.
VIII
vispārēju dzīves attīrīšanu sāku ar to, ka no FB draugiem izmetu gandrīz 60 cilvēkus, un es pat nezināju, ka ir tik daudz cilvēku šajā portālā, ar kuriem negribu dalīt savu virtuālo telpu.
IX
katrreiz, kad domāju, ka nu jau nekas mani vairs nepārsteigs, kaut kas tomēr atgadās.
X
es vairs nespēju aiziet uz darbu, jo, tā kā to daru katru dienu jau divas nedēļas no vietas, viss ir pilnīgi zb.
XI
Helovīnu nakts Amsterdamā bija milzīga bezgaumība.
XII
man vajag laikgriezni, skaidru prātu un daudz kafijas ķermenī, lai šo visu savestu kārtība, bet breath in, breath out, esam tikuši ārā arī no lielākām bedrēm. 

nu labi, izskatās, ka ir tikai darbs. :) un, vismaz tā pavirši skatoties, es arī kļūstu arvien apbružātāka - kaut kur starp kafijas kaudzēm septiņos no rīta un projektu rakstīšanai līdz trijiem naktī ir pazudusi zināma aizrautība ar lietām.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?