es pēdējos gadus visu laiku sapņoju par dzelžainu grafiku, bet man nekad to neizdodas iedzīvināt, jo vienmēr visādas lietas atgadās. piemēram, tas, ka gan pie mājām, gan pie darba šobrīd ir visādi remontdarbi, pie darba gan daudz trakāk, jo dārdina nejēgā un brutāli tēviņi nespēj man atbildēt uz jautājumiem par to, ko viņi vispār dara un kad viņi beigs, un viņus it nemaz nesatrauc tas, kā es varu tikt iekšā darbā, jo pie ieejas durvīm ir izrakta masīva bedre, kurai pāri var tikt lecot tieši slapjās smiltīs, tāpat ik pa brīdim uzrodas nesaprātīgi un super neprofesionāli partneri, kuri tā vietā, lai risinātu problēmas, vienkārši visu ignorē un izturas tā, it kā es pati būtu vainīga pie tā, ka mājaslapa joprojām neiet. un šitādas nebūšanas ir visu laiku, un tad attopies, ka divas stundas esi risinājis kaut kādas problēmas, kas nav pat tavas problēmas, bet kas vienkārši notiek, un kāds tur vairs dzelžainais grafiks un pieturēšanās pie plāna.

vienkārši šodien atcerējos par amandiņas padomu, ka vajag sapirkties ik pa brīdim visādus žurnālus un avīzes, lai saprastu, kas vispār notiek katrā un lai būtu aktuāli kontakti pie rokas, un tur katrā pa kādai intervijai ar cilvēkiem, kuri apgalvo, ka viņu panākumu atslēga ir dzelžains grafiks, un man šodien jau liekas, ka dzelžains grafiks un tā ievērošana ir pilnīgs mīts un urbānā leģenda, jo tas taču nav iespējams.