02:18 pmes pēdējos gadus visu laiku sapņoju par dzelžainu grafiku, bet man nekad to neizdodas iedzīvināt, jo vienmēr visādas lietas atgadās. piemēram, tas, ka gan pie mājām, gan pie darba šobrīd ir visādi remontdarbi, pie darba gan daudz trakāk, jo dārdina nejēgā un brutāli tēviņi nespēj man atbildēt uz jautājumiem par to, ko viņi vispār dara un kad viņi beigs, un viņus it nemaz nesatrauc tas, kā es varu tikt iekšā darbā, jo pie ieejas durvīm ir izrakta masīva bedre, kurai pāri var tikt lecot tieši slapjās smiltīs, tāpat ik pa brīdim uzrodas nesaprātīgi un super neprofesionāli partneri, kuri tā vietā, lai risinātu problēmas, vienkārši visu ignorē un izturas tā, it kā es pati būtu vainīga pie tā, ka mājaslapa joprojām neiet. un šitādas nebūšanas ir visu laiku, un tad attopies, ka divas stundas esi risinājis kaut kādas problēmas, kas nav pat tavas problēmas, bet kas vienkārši notiek, un kāds tur vairs dzelžainais grafiks un pieturēšanās pie plāna.vienkārši šodien atcerējos par amandiņas padomu, ka vajag sapirkties ik pa brīdim visādus žurnālus un avīzes, lai saprastu, kas vispār notiek katrā un lai būtu aktuāli kontakti pie rokas, un tur katrā pa kādai intervijai ar cilvēkiem, kuri apgalvo, ka viņu panākumu atslēga ir dzelžains grafiks, un man šodien jau liekas, ka dzelžains grafiks un tā ievērošana ir pilnīgs mīts un urbānā leģenda, jo tas taču nav iespējams. |
running to stand still
July 6th, 2015
10:56 pmteikt, ka šodiena ir bijusi ļoti jocīga diena, būtu riktīgs understatement. rīts sākās ar drāmu, kam sekoja brauciens uz rīgu, kam sekoja brauciens uz darbu, kura priekšā (ticu, ka joprojām) ir milzīga smilšu kaudze, pēc darba sekoja lekšana cauri un pāri kaudzei un netīro pēdu mazgāšana Vecrīgas lietus peļķēs, un tad jau viss palika arvien dīvaināk un jocīgāk, un man nu jau ir ļoti daudz zilumu - bet tie tādi labi zilumi, kas liecina, ka esi labi pavadījis laiku; piemēram, man abas kājas ir milzīgos zilumos pēc sestdienas episkā futbola, un plecs vēl ir ar zilumu no nokrišanas laivā vēkšpēdus. un tagad, kad es ļoti gribētu savas jau atkal briesmīgi netīrās pēdas izmazgāt, pēkšņi izrādās, ka mums pa krānu tek tikai ļoti karsts ūdens. nu tāds, kas kūp.dzīve, es tev esmu bieži prasījusi, lai esi interesanta; vai tagad tu varētu būt normāla un paredzama? nu tā, ar santehniķiem, kuri atsaucas, ar ūdeni, kas tek saprātīgās temperatūrās, ar vienmērīgu spiedienu izlietnē, un ar citām normalitātes pazīmēm. |
Powered by Sviesta Ciba