vajag pierakstīt vēl dažas citas lielas lietas, bet tagad pierakstīšu, ka viens no šodienas lieliskākajiem brīžiem bija tas, kad es gāju mājās no jaunā vegānu veikala dabas stacija ar pilnu maisiņu visādu labumu, kā desa, siers un sojas dzērieni, un pie čomska durvīm ieraudzīju džimu ar gati ziemu un pēc zināmām iekšējām pārdomām iegāju uz dzērienu. jo citādāk es sajutos šausmīgi veca un pārāk nopietna, es šodien izdomāju, par ko rakstīšu maģ. darbu, kā arī sarunāju vadītāju, man ir šīs nedēļas laikā jāpabeidz viena projekta atskaite un jāpabeidz viens liels projekts, par kuru es esmu atbildīga no a-z, kā arī jāpieņem vēl citi pāris lieli lēmumi, un tas viss ir tik pēkšņi un tik daudz, un es tikko esmu sākusi atmest smēķēšanu, esmu pievērsusies vegn, esmu izoperējusi vēnas abām kājām, un mana lielākā škrobe ir par to, ka tagad mēnesi nevarēšu nodarboties ar jogu, un tas viss ir tik daudz un tik ļoti pieauguša cilvēka dzīve, ka man reizēm nosvīst rokas un piemeklē doma, ka how did I get here. vakar marijai teicu, ka I feel I'm getting very boring very fast, uz ko viņa atbildēja, ka I don't think you can ever really be boring.
un vispār, tagad kādu mēnesi es ne tikai nevaru nodarboties ar jogu, bet mazgājoties man ir kājas jāietin pārtikas plēvē, lai ūdens netiktu klāt. un tas nav tik fun kā izklausās, ja. jo izrādās, ka pārtikas plēve ir tāds savāds materiāls, kas pie ādas līdz galam nepieguļ, tāpēc tomēr ir arī (vismaz augšējā daļa) jāpielīmē ar kaut kādu skoču vai kas nu pie rokas. hashtag uzzinu pēdējais.