visa dzīve ir viens ceļojums
ir tādi mirkļi, kurus gribas tā hops, noķert, ierāmēt un pielikt istabā pie sienas. nu, piemēram, mūsu vakardienas riteņbraukāšanos pa Vīni un manu garo, melno svārku saplīšanu, kāpēc man bija jāpārvelk citi svārki laukumā pie sarkanā karavīra. un arī mūsu trešdienas riteņbraucienu pa Weissenbach, peldi mākslīgi radītajā dīķī un pusstundu uz batutiem, tas viss bija tik ļoti ne-sarežģīti un tik ļoti vienkārši, ka atcerējos bērnību un to, kā mēdzām ar māsīcu braukt garus riteņgabalus uz viņas draudzenes dīķi un atpakaļ. tik rāmi, klusi un mierīgi. lūk, tādus mirkļus - gaišus, gaisīgus un vienkāršus - gribētu pielikt pie sienas.

pilna ceļasoma mocartkonču un citu austriešu gardumu, dažas Klimta gleznu kartītes un atmiņas par lielisku nedēļu lieliskā ģimenē ar sešiem bērniem. god, i'm really goin' to miss them.