vakar Līvas kaķis tika pārcelts no šīsmājas uz citu mitekli, jo mana dzīve ir haoss un es nevaru dot kaķim to uzmanību, kas kaķiem pienākas, tāpēc kaķis pēdējās pāris naktis tās pāris stundas, ko pavadīju mājās pa nakti, visu laiku rāpās pāri galvai un mēģināja kaut ko rakstīt uz manas planšetes. nu lūk, un kopš kaķītis ir prom, ir tieši tā, kā biju gaidījusi: mājās neesmu gandrīz nemaz. paliku pie vecākiem, jo tur ir silts, tad visu dienu birojā, un tagad esmu mājās, bet šeit ir auksts un nav ēdiena, jo viss sapūst.

dzīvot vienai ir ļoti jocīgi. man patīk un tā, bet vairs neesmu tādā sajūsmā, kā biju tad, kad man bija 21.